Leģenda

Pirms daudziem gadiem vietējie nolēma nosusināt mūžīgi applūdušos purvus. Darbu gaitā no dubļiem tika izcelta sena koka skulptūra. Pēc garām debatēm tika nolemts to novietot pilsētas laukumā – kā noslēpumainu senatnes relikviju.

Sākumā pilsētnieki svinēja — viņi pielūdza purva radījumu kā elku, saukdami to par pilsētas sargu. Bet drīz sāka notikt dīvainas lietas: pilsētā rēgojās dīvainas būtnes, pa nakti skanēja žēlabainas vaimanas, un bērni noslēpumaini pazuda bez pēdām.

Daļa pilsētnieku zaudēja saprātu. Viņi skraidīja pa pagalmiem, uzbruka kaimiņiem, un viņu skatieni šķita tukši, bez dzīvības. Apkārtējo ciemu iedzīvotāji sāka viņus dēvēt par apsēstajiem. Drīz arī visu pilsētu sāka saukt par Apsēsto pilsētu. Šausminošo paranormālo notikumu izbiedētas ģimenes pameta savas mājas, laukumus, bibliotēkas un krodziņus, bēgot pēc iespējas tālāk no nolādētās vietas.